Pieiedams pie spoguļa, lai noslaucītu uzmācīgās asaras, bērns piepeši sadzirdēja dīvainu melodiju. Tā ienāca viņa prātā, un uz mirkli bērns noskurba no pēkšņās laimes. Spogulī lēnām iekrāsojās sudrabaini burti. „Tikai drošsirdīgiem pieder pasaule. Ja gribi uzvarēt, tad uz priekšu! Tu nepaliksi ilgi tur, kur tagad esi. Seko man! Ielej savā sirdī mazumiņu no tā kausa, kurš dāvā laimi katrai sirdij! Ļauj priekā dejot kājām. Lai putni vītero un puķes plaukst. Lai staro saulīte tavā bērna dveselītē!” Bērns pasmaidīja. Cilvēki kļuva jautrāki, uzspīdēja saule. Mazais suņuks pieskrēja pie mazas meitenītes, kura, smiedama, bezrūpīgus bērna smieklus, to apkampa.…
