Savā triloģijā Jānis Jaunsudrabiņš ir piešķīris daudz vietas tādām jūtām kā mīlestības jūtām. Mīlestībā cilvēkiem vienmēr ir nozīmējusi daudz. Vienam mīlestība pret cilvēku, otram – par naudu vai īpašumu. Savā darbā Jānis Jaunsudrabiņš parāda visdažādākos mīlestība izpausmes veidus. Viņš attēlo mīlestību pret sievieti, naudu, vecākiem un dzimto pusi. Kopumā, izlasot šo darbu, nevar uzreiz pateikt, ka mīlestība būtu tā galvenā doma. Drīzāk jau cilvēku dažādības atklāsme. Taču, ieskatoties dziļāk, var saskatīt, ka visu nesaskaņu pamatā ir bijusi nepiepildīta mīlestība. Piemēram Aija, man šķiet bija tik bezjūtīga, jo bērnībā viņai nebija savu vecāku, kam dot šo mīlestību. Un neviens mazam bērnam, kāda toreiz bija Aija, nevar aizstāt īstos vecākus. Tas nenozīmē, ka Aijas aizgādņi nebūtu par viņu labi rūpējušies. Viss bija labi, tikai Aijai no bērnības līdzi nāca tāda kā apziņa būt bagātai un nodrošināt sev tādu dzīvi, kāda viņai bija bērnībā.…
