-
Jānis Sudrabkalns "Spārnotā Armāda"
5. Valoda ir diezgan grūti uztverama, tajā daudz dominē darbības vārdi un izsaukuma zīmes, ir diezgan smagnēja (raksturīga ekspresionismam).
Dažreiz dzejoļos nākas sastapties ar neskaidru domu, sarežģītu teikumu uzbūvi. Un liekas it kā rakstnieks lielu uzmanību būtu pievērsis atskaņām, pat neiedziļinoties vai tās nenojauc dzejoļa domu. Viens no atskaņojošajiem vārdiem pilnīgi nojauc kontekstu un ideju.
Dzejoļi bija grūti lasāmi un man personīgi neskaidri, daudz bija jāiedziļinās un valodas risinājums man šo uzdevumu nepalīdzēja atrisināt.
6. Tekstā ir salīdzinājumi metaforās, arī personifikācijas. Tās mazliet atvieglo uztvert ideju, taču dzeja tik un tā ir sarežģīti lasāma un saprotama.
Ir arī redzes un sajūtu gleznas.
Salīdzinājumi – „Spēks kā vaski dilst; līdz pazemei kā haoss vaļas tvīkstot; ierauj kā savalgots maiss”.
Metaforas – „nemirstīgs prāts; tukšums uzsūc; spīd putas ”.
7. Ir ievērota kompozīcija, ir dzejoļi ar 4 rindām, 3 rindām, 8 rindām, arī 5 rindām. Dzejoļos ir atskaņas, kas padara tekstu raitāku un skanīgāku, taču kā jau iepriekš minēju ir atskaņas, kuras ir pilnīgi nevietā. Atskaņas – „mirst-virst; dunā-runā; vēda-pēda”.
…
Darbā apskatīti 8 Literatūras analīzes jautājumi 1. Kādu noskaņu rada teksts? 2. Kas tekstā tiek attēlots? ( Problēma, temats, motīvs, risinājums, sižets ) 3. Kādi ir autora, Liriskā ”ES” pārdzīvojumi un attieksme pret tematu ? 4. Kādi ir liriskā „ES” pārdzūvojumi un izpratne par laiku un telpu? 5. Kas raksturīgs valodai? 6. Kādi tēlainās izteiksmes līdzekļi dominē tekstā? 7. Kas raksturīgs kompozīcijai? Kāda nozīme dzejā ir atskaņām , strofu formai un dzejoļa formai? 8. Kādi laikmeta vai autora personiskie nosacījumi ir būtiski ietekmējuši teksta rašanos? Literatūras analīze ir papildināta ar daudziem citātiem , kas pierāda tajā paustās idejas.