Ilgu laiku vēsturnieki šaubījās, vai Trojas karš vispār ir vēsturisks notikums, vai Troja pastāvēja un vai trojieši nebija īstie uzvarētāji. Pagrieziena punkts Trojas kara izpētes vēsturē bija 19. gs. otrās puses arheoloģiskie izrakumi. Vācu arheologs Heinrihs Šlīmanis 1871. gadā uzsāka arheoloģiskos izrakumus Trojā. Ņemot vērā, ka Šlīmanis nebija profesionāls arheologs, viņa izmantotās metodes neatbilst mūsdienu profesionāliem standartiem. Domādams, ka Homēra aprakstītā Troja atrodas pašā dziļākajā līmenī, Šlīmanis organizēja rakšanas darbus, nerūpējoties par pārējo kultūrslāņu izpēti un saglabāšanu. 1873. gadā Šlīmanis atrod t.s. Priāma dārgumus — zelta rotaslietu un citu priekšmetu krātuvi, kas tobrīd kļūst par galveno pierādījumu, ka šeit patiešām atradusies Troja un tā bijusi ilgi aplenkta un nopostīta. Viņš arī devās uz Mikēnām, veica tur arheoloģiskos izrakumus un atrada daudz liecību par seno ahaju dzīvi. Izrakumus Trojā un Mikēnās lielā mērā var uzskatīt par mūsdienu arheoloģijas sākumu.
…
