ID508630

Author: Anonymous author (2)

Evaluation:

Published: 05.01.2015.

Language: Latvian

Level: College/University

Literature: 18 units

References: Not used

Time period viewed: 2011 - 2015 years

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
	Anotācija
	Abstract	5
	Ievads	5
1.	Pētījuma teorētiska daļa	7
1.1.	Subarohnaidālā asinsizplūduma definīcija un epidemioloģija	7
1.2.	Subarahnoidālā asinsizplūduma etioloģija	7
1.2.1.	Cerebrālo artēriju aneirismas	8
1.2.2.	Arteriovenozās malformācijas	9
1.3.	Subarohnaidālās asinsizplūduma patoģenēze	9
1.4.	Klīniskā izpausme	10
1.5.	Diagnostika	11
1.5.1.	Datortomogrāfija un magnētiskā rezonanse	12
1.5.2.	Angiogrāfija	13
1.5.3.	Lumbālā punkcija	14
1.6.	Ārstēšanas iespējas	14
1.6.1.	Invazīvas ārstēšanas iespējas	15
1.6.2.	Aneirismas klipācija	16
1.6.3.	Endovaslulāra aneirismas ārstēšana	17
1.6.4.	Endovaskulārā arteriovenozās malformācijas embolizācija	18
1.6.5.	Arteriovenozās malformācijas ķirurģiskā evakuācija	18
2.	Pētījuma empīriskā daļa	19
2.1.	Pētījuma materiāls un metode	19
2.2.	Pētījuma rezultātu analīze	21
	Secinājumi	34
	Izmantotās literatūras un avotu saraksts	35

Extract

Secinājumi
1. Darba autors ir sasniedzis izvirzīto mērķi un izpildījis noteiktos darba uzdevumus.
2. Izvirzītā hipotēze pētījuma rezultātā ir apstiprinājusies, jo prehospitālā etapā subarahnoidālā asinsizplūduma diagnostika ir sarežģīta un diagnoze noteikta tikai 11 % pacientu, bet galvenais pielietotais ārstēšanas veids pacientiem ar noteiktu asiņošanas avotu bija endovaskulārā embolizācija – tika pielietota 41 % pacientam ar cerebrālo aneirismu un
100 % pacientiem ar arteriovenozam malformācijām.
3. Galvaskausa trepanācija ar sekojošu cerebrālās aneirismas klipāciju ir otrā populārāka ārstēšanas metode lai novērstu atkārtotu asiņošanu, veikta 34 % pacientu ar subarahnoidālu asinsizplūdumu.
4. Biežāk, 57 % pacienti ar subarahnoidālu asinsizplūdumu bija vīrieši un nedaudz mazāk sievietes 43 %.
5. Risks iegūt subarahnoidālo asinsizplūdumu pieaug līdz ar vecumu, īpaši vecumā pēc 50 gadiem. Lielāka daļa 31 % pacientu ar subarahnoidālo asinsizplūdumu bija vecāki par 70 gadiem.
6. Galvassāpes ir vadoša pacientu sūdzība pie subarahnoidālā asinsisplūduma, to anamnēzē atzīmējuši 97 % pacientu.
7. Biežākas subarahnoidālā asinsizplūduma asiņošanas iemesls 71 % gadījumos ir cerebrālās aneirismas ruptūra. Tomēr 21 % pacientu asiņošanas iemesls netika diagnosticēts.
8. Galvenā subarahnoidālā asinsizplūduma diagnostikas metode ir datortomogrāfija, veikta 100 % visiem pacientiem. Papildus izmeklēšanas metodes veiktas lai noteiktu asiņošanas avotu.
9. Asiņošanas avota diagnostikai izmantotas radioloģiskās izmeklēšanas metodes – 83% pacientiem veikta datortomogrāfijas angiogrāfija un digitālā subtrakcijas angiogrāfija 29 % pacientu.
10. Lielāka daļa 38 % pacientu ar subarahnoidālo asinsizplūdumu ārstējusies stacionārā vairāk par 14 dienām, bet vidējas ārstēšana ilgums sastāda 16 dienas.
11. Ārstēšanas rezultātā pēc subarahnoidālā asinsizplūduma saglabājās augsts izveseļošanas procents, 74 % pacientu no stacionārā izrakstījās apmierinošā stāvoklī.
…

Author's comment

Diagnostikas un ārstēšanas iespējas pacientiem ar subarahnoidālu asinsizplūdumu