Viss stāstā „Sirmgalvis un jūra” ir kā klasisks piemērs. Stils ir pilnīgs un skaidrs: īsi, vienkārši teikumi ar vienzilbīgiem vārdiem. Sižets ir viegli uztverams – pietiekami viegls, lai tam varētu sekot pat bērns. Temats ir skaidrs un galvenais tajā ir uztverts vīrieša drosme, izturība un cēlas ciešanas.
Patiesībā, ja nebūtu Santjago dialogu ar sevi – viņa simbolisko sapņu, cerību un plānu, šis stāsts nebūtu nekas vairāk kā vienkāršs piedzīvojumu stāsts, taču tā nav.…
