-
Latvijas nodokļu sistēmas ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti
2011 - 2015 years
Nr. | Chapter | Page. |
IEVADS | 6 | |
1. | IEDZĪVOTĀJU DZĪVES KVALITĀTES JĒDZIENS | 8 |
1.1. | Iedzīvotāju dzīves kvalitātes jēdziens | 8 |
1.2. | Demogrāfiskā situācija Latvijā | 12 |
1.3. | Nodarbinātība un bezdarbs | 31 |
2. | NODOKĻU IETEKME UZ IEDZĪVOTĀJU DZĪVES KVALITĀTI | 38 |
2.1. | Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 38 |
2.2. | Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 46 |
2.3. | Pievienotās vērtības nodoklis | 57 |
3. | IETEIKUMI NODOKĻU PILNVEIDOŠANAI DZĪVES KVALITĀTES UZLABOŠANAI | 66 |
3.1. | Individuālā pētījuma par nodokļu ietekmi uz iedzīvotaju dzīves kvalitāti rezultātu apkopojums | 66 |
3.2. | Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanas iespējas Latvijā | 71 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 79 | |
BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS | 82 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izstrādājot diplomdarbu, autore ir izdarījusi sekojošus secinājumus:
1. Dzīves kvalitāte ir komplekss sociāls, ekonomisks, politisks jēdziens, kas aptver plašu valsts iedzīvotāju dzīves apstākļu kopumu, ko raksturo gan indivīdam pieejamais patēriņa līmenis, gan sociālo pakalpojumu klāsts un kvalitāte, kā arī iespēja iegūt izglītību, dzīvot ilgu un veselīgu mūžu, piedalīties valsts politiskajā dzīvē, ka arī jelkāda veida diskriminācijas dzimuma, etniskās piederības, rases, reliģijas, invaliditātes, seksuālās orientācijas un vecuma dēļ izskaušana, tādējādi radot indivīdam iespējas realizēt savu potenciālu sabiedrības labklājības veidošanas procesā.
2. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 90-tajiem gadiem Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies no 2,67 miljoniem līdz 2,00 miljoniem iedzīvotāju, negatīvā dabiskā pieauguma un migrācijas saldo rezultātā.
3. Lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa, katrai sievietei summārajam dzimstības koeficientam vidēji ir jābūt 2,2, t.i.uz vienu sievieti 2,2 bērni. 2013.gadā Latvijā summārais dzimstības koeficients bija 1,5 bērns uz vienu sievieti. Vidēji ES dzimstības koeficients ir 1,6 bērni uz vienu sievieti. Latvija nesasniedz ES vidējo līmeni.
4. Eiropas Savienības valstis bērnu un ģimeņu atbalsta politikas pasākumos iegulda apmēram 2,5% – 4% no iekšzemes kopprodukta. Latvijā demogrāfiskajai politikai vidēji tiek novirzīts vismazāk līdzekļu – 1,2%.
5. Latvijā ir viszemākais ģimenes pabalsta vidējais apmērs Baltijā un ES valstu vidū - 11,4 eiro mēnesī jeb 10% no pabalsta vidējā apmēra ES valstīs – 114 eiro mēnesī. Igaunijā ģimenes pabalsts ir 19,2 eiro (par pirmo un otro bērnu, vēlāk pabalsts pieaug), Lietuvā – 22 eiro mēnesī.
6. Emigrācijas cēloņi Latvijā ir zemas algas, dzīves dārdzība, augsti nodokļi, bezdarbs.
7. Minimālā darba alga Latvijā ir 320 eiro un tā ir ceturtā zemākā Eiropas Savienībā.
8. 2013.gadā bezdarba līmenis Latvijā - 18 augstākais no ES valstīm un sastādīja 11,9 %. Igaunijā bezdarba līmenis sastādīja – 8,5%, Lietuvā - 12,4%.
9. Nodarbinātības valsts aģentūra vidēji menesī reģistrē 2,441 jaunas darba vietas, bezdarbnieku skaits mēnesī pārsniedz vidēji 93 tūkstošus iedzīvotāju. Latvijā ir maz jaunu darba vietu.
…
Diplomdarbs uzrakstīts un aizstāvēts uz 9 ballēm 2015.gadā