Politikas ekonomijas jēdziens pirmo reizi parādījās Francijā 17.gadsimtā. Politikas ekonomijas jēdziens tika lietots, jo attiecībās starp valsti un ekonomiku iezīmējās liela loma tajos laikos. Vēl precīzāks skaidrojums politiskajai ekonomijai kā zinātnei par ekonomijas organizēšanu ir atrodams darbā „Physiocracy”. Sers Džeims Stjuarts 1767.gadā politisko ekonomiju paskaidroja kā zinātni, kas meklē noteiktu iztikas fondu visiem iedzīvotājiem, izvairīties no visiem iespējamajiem nedrošajiem apstākļiem, kas varētu to pasliktināt, lai nodrošināt visu sabiedrību ar viņiem nepieciešamajiem izdzīvošanas līdzekļiem un nodarbinātu iedzīvotājus. Būtībā Stjuarts savā darbā zem politiskās ekonomijas lika šādas sakarības: populācija, lauksaimniecība, tirdzniecība, industrija, nauda, procentu likme, cirkulācija, bankas, maiņa, publiskie kredīti un nodokļi. Džeims Mills un Makkuloks šo zinātni definēja kā sistemātiski sadalītu un ar likumiem regulētu produkciju, sadali, patēriņu un preču apmaiņu vai darbaspēka apmaiņu. 19.gadsimta vidū politiskajai ekonomijai radās kritiķi – Makss un Engels. Markss šo zinātni nosauca par pilsoniskās savienības anatomiju, bet Engelss par modernās buržuāzijas teorētisko analīzi.…
