Eduards Grīgs ieņem īpašu vietu Rietumeiropas mūzikas kultūrā 19.gs.beigās un 20 .gs. sākumā.Izcilā norvēģu mākslinieka veidojās Norvēģijas sabiedriskās un kultūras dzīves uzplaukuma gados.Viņa darbība sākās 60/gados, un beidzās ar modernisma ēras iestāšanos. Jauno komponistu ievēroja, un atzinīgi novērtēja Lists, “Caikovskis..Savā mākslā Grīgs bija nacionāli demokrātisko ideālu piekritējs.Tomēr visā dzīves laikā viņš sastapa asu sava stila kritiku, vispirms no konservatīvi- akadēmiskās skolas piekritējiem, pēc tam no modernisma aizstāvjiem.Viņu kritizēja gan par pārspīlētu nacionālismu, un pārlieku sarežģītu muzikālo valodu, gan uzskatīja par pārlieku naivu un patriarhālu.Grīgs saņēma kritiku pat no Kloda Debisī.Starp dažādiem melīgiem un nepatiesiem darbiem par Grīgu kā patiesi un labvēlīgi jāatzīmē Grīga tuvu draugu - amerikāņu muzikologa Henrija Finka un norvēģu komponista Gerharda Šelderupa biogrāfiskie pētījumi par Grīgu..
Grīgs ir pārņēmis no tautas mūzikas tās lielāko vērtību- vienkāršību un skaidrību.Viņā mūzikā nav jāiedziļinās, lai to saprastu un iemīlētu.
…
