Stresu cilvēkam izsauc kairinātāji vai tā saucamie ”stresori”. Stresu kalsificē pamatojoties uz stresoru atšķirībām. Izšķir fizioloģisko un psiholoģisko stresu. Fizioloģiskās būtu pārmērīga fiziska slodze, elpas trūkums, augsta, zema temperatūra…Pamatojoties uz H.Selje teoriju psiholoģiskais stress iedalās:
Informatīvais stress- rodas pie situācijām, kad cilvēks ir pakļauts lielam informācijas pieplūdes daudzumam, ko viņš nespēj apstrādāt, kad viņam jāpāriet ātri no vienas darbības pie citas, jāpieņem lēmumi.
Emocionālais stress rodas aizvainojumu, draudu, baiļu, apjukuma un trauksmes iespaidā. Stress nelielās devās ir pozitīvs cilvēka dzīves dzinulis, tas norūda cilvēku un liek tam saglabāt možumu, bieži vien radot pat zināmu adrenalīna devu.
Mans mērķis Apstiprināt pieņēmumu, ka stress tomēr ir subjektīva, nevis objektīva, cilvēka reakcija viņam ekstrēmā situācijā.
Galvenie uzdevumi: 1) Uzzināt, kas respondentu satrauc attiecība uz informatīvo stresu.
2) Uzzināt, kas respondentu satrauc attiecībā uz emocionālo stresu.
3) Mēģināt noteikt vai pašreiz respondenta dzīvē ir stresaini saspringts periods.…
