Mūsdienās novērojamas 2 izteiktas galējības, proti, ļoti zema dzimstības valstīs, kurās ir augsts dzīves līmenis, bet zema, tajās, kur ir augsts dzīves līmenis un iedzīvotāji spētu uzturēt savus bērnus, nodrošināt viņiem labus dzīves apstākļus un izglītību. Valsts loma šajā ģimenes dilemmā – būt vai nebūt ģimenē vienam (vai vēl un vēl vienam) bērnam ir ļoti liela. Protams, valsts demogrāfiskās politikas pasākumiem var būt dažāds raksturs, gan materiāls, gan juridisks, gan organizatorisks, gan ideoloģisks (audzināšanas), taču visizdevīgāk šo politiku veidot kompleksi. Nepieciešama demogrāfiskā politika, kas attiecināma uz visu vecumu valsts iedzīvotājiem. Latvijā un Ķīnā šīs politikas ir dažādas, taču jebkurā valstī, vecākiem ir svarīgi, lai viņu bērniem tiktu nodrošinātas gan iespējas iegūt izglītību (sākot ar bērnudārzu), gan pēc izglītības iegūšanas atrast darbu, gan strādājot nopelnīt valsts atbalstu vecumdienās, kad visvairāk nepieciešama kvalitatīva veselības aprūpe, protams, ka viņi to visu vēl ne tikai saviem bērniem, bet arī sev, jo bērnam piedzimstot vēlas atgriezties darba tirgū.…
