Plašus apgabalus Seno Austrumu teritorijā aizņēma tuksneši un sausās stepes. Kaut gan dabas vienveidība ierobežoja iztikas ieguves veidus, arī šajos apgabalos attīstījās savdabīgas civilizācijas , kas būtiski ietekmēja upju ieleju sabiedrību dzīvi. Liela abu zemju atšķirība ir tā, ka Senā Ēģipte bija ļoti spēcīga zeme un netika iekarota, atšķirībā no Divupes. Divupes teritoriju ļoti bieži iekaroja, un mainījās civilizācijas, kas to apdzīvoja, un tas krietni vien kavēja Divupes attīstību. Divupes pastāvēšanas laikā to apdzīvoja salīdzinoši daudzas tautas, piemēram, šumeri, akadieši, asīrieši u.c.
Abās zemēs tika celtas monumentālas celtnes. Ēģiptē šīs celtnes bija Piramīdas, kuras tika celtas kā kapenes, savukārt Divupē tie bija zikurāti.
Var secināt, ja nebūtu bijušas šīs Senās civilizācijas, pasaule šobrīd noteikti nebūtu tāda, kāda tā ir, jo ūdens apūdeņošanas sistēmas bija liels solis pretī nākotnei. Uzskatu, ka Seno Ēģipti un Divupi var saukt par pasaules civilizācijas šūpuli, jo tās sevi pieteica jau tad, kad pasaulē nebija visaptverošo tehnoloģiju. Tās sevi pierādīja ar augsto attīstību un inteliģenci. Lai cik neparasti nebūtu, arī karš var būt progresa pamatā. Karš noposta veco, apnikušo, bet paver ceļu jaunajam, modernajam, progresīvajam visās dzīves jomās - tā bija arī Seno Austrumu zemēs.
…
