Griežņiem ir divas daļas-kāts un galva. Griežņa galva ir griežņa griezējdaļa.
Griežņa griezējdaļu izveido, asinot griezni pa trim skaldnēm: skaidas skaldni, galveno muguras skaldni un muguras palīgskaldni. Bieži vien griežņa virsmas ir plaknes. Griežņa griezējšķautnes veidojas, krustojoties trim asināšanas skaldnēm.
Krustojoties galvenajai muguras skaldnei ar skaidas skaldni, veidojas galvenā griezējšķautne, kas veic galveno griešanas darbu, bet, krustojoties muguras palīgskaldnei ar skaidas skaldni, veidojas palīggriezēšķautne. Punktu, kurā krustojas skaidas skaldne, muguras galvenā skaldne un muguras palīgskaldne, sauc par griežņa virsotni.
Atsevišķu skaldņu slīpumu raksturo ar leņķiem, kurus mēra noteiktās plaknēs. Lai pareizi noteiktu leņķus, jaizšķir šādas plaknes: griešanas plakne, t. i., plakne, kas pieskaras pie griešanas virsmas un iet caur galveno griezējšķautni, galvenā plakne, kas ir perpendikulāra galvenās griezējšķautnes projekcijai uz galveno plakni, un palīgšķēlējplakne, kas ir perpendikulāra palīggriezējšķautnes projekcijai uz galveno plakni.
Griežņa griezējdaļas galvenos leņķus, kas tieši ietekmē griešanas procesu, mēra galvenajā šķēlējplaknē, bet griezējdaļas palīgleņķus-palīgšķēlējplaknē.…
