Caur visu dzejoli plūst filozofiski skumja noskaņa, pilnīgi atspoguļojot autores dvēseles būtību.
Kad viņa raksturo savu draugu, viņa runā par sevi – senā gudrībā teikts: saki man, kas ir tavs draugs, tad es pateikšu, kas esi tu. Tas ,liekas, ir iemesls, kāpēc tieši šis dzejolis saistīja manu uzmanību, pamudinot tuvāk iepazīties ar A.Skujiņas mākslu, izprast autores garīgo pasauli..
Nav iespējams attiecināt šīs rindiņas pie kāda konkrēta kopuma, jo to tematika ir pārāk personiska, intīma, ne katram cilvēkam izdosies tās izprast. Iejušanās liriska varoņa lomā šī dzejoļa galvenās domas atrašanai nav iespējama, tāpēc kā tā ir brīva dvēsele, tas varonis. Sanāk, vai nu tu esi „autores draugs”, vai nē...
…
