Golca karaspēka atliekas, kurām pēc Strazdumuižas pamiera bija jāatstāj Latvija, nesteidzās to darīt. Golcs nebija atteicies no saviem plāniem par Latvijas un Igaunijas anektēšanu, kā arī monarhijas atjaunošanu Vācijā. Šī iemesla dēļ viņam nebija labas attiecības ar jauno Vācijas valdību. Toties vācu monarhistiskās aprindas Golcu atbalstīja. Militāri politiskā situācija Krievijā 1919.g. sekmēja Golca plānu realizāciju. Tur šajā laikā norisinājās pilsoņu karš. Ar Sabiedroto atbalstu un apgādi bija noorganizētas tā dēvētās "baltgvardu" armijas. Tās sastāvēja no cara armijas virsniekiem un kareivjiem, kuri bija opozīcijā komunistiskajam režīmam. Sibīrijā un Urālos militāro pārvaldi realizēja admirālis Kolčaks. "Balto" armijas komandieris Kaukāzā bija ģenerālis Vrangelis. Krimā un Ukrainā tika organizēta ģenerāļa Deņikina armija. Igaunijā bija noorganizēta armija ģenerāļa Judeņiča vadībā. Kaut arī formāli visu "balto" spēku virspavēlniecība bija uzticēta admirālim Kolčakam, pārējo armiju ģenerāļi personisko ambīciju dēļ ne vienmēr viņam pakļāvās un savu darbību ar Kolčaku regulāri nesaskaņoja.…
