Ekonomika kā sabiedriska zinātne ir radusies pavisam nesen, precīzāk- 18.gs. Tomēr ekonomika kā tāda ir cēlusies jau senajā Grieķijā. Ekonomika, socioloģija un ne tikai šīs zinātnes ir izveidojušās filozofijas ietvaros, kaut gan sākotnēji ekonomika nemaz nebija ekonomika, bet gan politiskā aritmētika. Termins „ekonomika” ir aizgūts no, jau iepriekš minētās, grieķu valodas oikonomia, kas sastāv no vārdiem oikos- māja un nomos- likums. Tulkojot tas varētu skanēt šādi: „māku pārvaldīt mājas saimniecību”. Vai tas ir labi, vai slikti, ka šīs daudzās zinātnes ir sašķēlušās, spriest grūti, tomēr viens negatīvs faktors ir gan, zinātniek ir savā ziņā tik „tuvredzīgi”, ka nespēj šīs dažādās zinātnes savienot un atrast kopīgu valodu.
Kā attīstījusies ekonomika, par to raksta daudz un dikti, seno filozofu biogrāfijās un vēstures grāmatās, tomēr viens no pirmajiem ekonomikas apcerētājiem ir Ksenofonts, sengrieķu filozofs (aptuveni 430.-355.g. p.m.ē.), kas uzrakstījis grāmatu „Par mājsaimniecību”, kur aprakstītas pamācības, kā pārvaldīt bagāta grieķa mājsaimniecību un zemkopību.
Pārlecot krietnu laika sprīdi, 16.-18.gs., uzradās tādas kustības kā merkantilisti un fiziokrāti. Merkantilisti uzskatīja, ka nācijām jāizturas līdzīgi tirgotājiem, kas sacenšas peļņas dēļ. Savukārt fiziokrāti- franču filozofu un ekonomistu grupas neatzina, ka nācijām jādara viss, lai atbalstītu ražošanu un biznesu. Patiesas bagātības, viņuprāt, ir lauksaimniecības produkti un citas dabas rasursi.
…
