Zenta Mauriņa bērnībā guvusi spēcīgu traumu – bērnu trieku, kas liegusi viņai spēju pārvietoties pašai uz savām kājām. Visu dzīvi pārvietojusies ar ratiņ krēsla palīdzību. Vēlu, bet tomēr guvusi izglītību, iemācījusies dzīves gaitā daudz valodas un spēju strādāt par tulku. Strādājusi ar filozofu, esejisti un rakstnieci.
