Rezultātu analīze: gan berilija, gan magnija hidroksīdam ir bāziskas īpašības, jo abi reaģēja ar dažādām skābēm, taču tikai berilija hidroksīds ir amfotērs (piemīt arī skābes īpašības), jo tas atšķirībā no magnija hidroksīda reaģēja ar nātrija hidroksīdu, veidojot Na2[Be(OH)4], kurš karsējot sadalījās atpakaļ par NaOH un Be(OH)2.
Otrās grupas elementu hidroksīdu raksturojums: Be(OH)2 - amfotērs, pārējie hidroksīdi nav amfotēri; 2.grupas elementu hidroksīdu šķīdība ūdenī palielinās, palielinoties veidojošā metāla atoma rādiusam (Be(OH)2 šķīst vissliktāk, taču Ra(OH)2 vislabāk).
…
