Manā uztverē mīlestība ir ļoti abstrakts jēdziens. Tā var izpausties visdažādākajos veidos. Šekspīrs savos darbos vairāk orientējas uz attiecībām dažādu cilvēku starpā. Es centīšos sīkāk izanalizēt šīs attiecības, lai varētu secināt, kurš kuru mīlēja un cik ļoti.
Šekspīra lugā “Karalis Līrs” spilgti izpaužas draudzības nozīmīgums. Tas, ka Kants grib paglābt karali no paša vājprāta, liecina par to, ka viņš ir ne tikai uzticīgs karalim, bet arī viņu mīl. Jo pat tad, kad Līrs Kentam draud ar nāvi un liek pamest valsti, Kents paliek, kaut gan viņš tiek oficiāli patriekts no sava amata. Ja Kents būtu uzticīgs karalim, viņs Līru klausītu uz vārda un pamestu valsti, bet mīlestība ir spēcīgāka par uzticību. Šī mīlestība, manuprāt, nav vērsta tikai pret karali, bet gan pret visu valsti, jo Kents ir tālredzīgs un saprot, kādas var būt sekas karaļa rīcībai attiecībā pret Kordēliju, Gonerilu un Reganu. Lugas gaitā vairāk un vairāk var redzēt, ka Kents, palīdzot Līram lielās nepatikšanās, kļūst par karaļa tuvu draugu. Domāju, ka tas ir tāpēc, ka Līrs vairs nav tādā pozīcijā kā tad, kad pārsteidzīgi rīkojās, padzenot Kentu un izdalot zemes. Gan karalis, gan Kents ir kļuvuši par skrandās noplukušiem klejotājiem, un šī situācija viņus satuvina.
…
