Dzejā Austra stāsta par vilšanos, kādu tai sagādāja zelts- bagātība, manta, nauda un arī cilvēki, kuriem tas ir vienīgais būtiskais uz šīs pasaules. Austra nespēj pieņemt bagātnieku dzīvesveidu, viņu domāšanu. Viņa nespēj sevi piesiet pie mantas. Viņa ir dzejniece. Brīva no visa, kas piesien:
„Piedodiet, bet vairāk mīlu brīvi,
kuru vēl var tikai iekarot.” („Atvainojos”)
Dzejnieks mīl mīlestību, garīgumu, mūžīgumu. Skaisto mūžīgumu. Dzejnieks ir kā bērns, kurš vēl nav piesārņojis savas domas ar pasaulīgo.
Bet piedot viņa nespēs nekad.…
