Mūsu tauta ilgus gadsimtus ir bijusi morāli nospiesta uz ceļiem, taču tā vienmēr savu iekšējo spēku un vērtības ir spējusi saglabāt, īpaši savu spēku parādot kopīgas rīcības brīžos, piemēram, 1905. gada Revolūcijā, Bermontiādē, Baltijas Ceļā, Barikādēs un citos notikumos. Diemžēl mūsdienās par vienīgo tautas kopības brīdi var saukt Dziesmu Svētkus, tādējādi mūsdienās nacionālās identitātes izjūta strauji rūk. To iespaido arī sociālie, politiskie un ekonomiskie notikumi mūsu valstī, kas cilvēkos veicina pesimismu, neticību savai valstij un estētisko, bieži arī morālo, vērtību zudumu. Vēstures mācīšanās aizvien biežāk tiek uztverta kā skatīšanās pagātnē, bet grāmatu lasīšana – kā skolotāju obligāti uzlikts slogs.
Visi minētie apstākļi veicina arī skolēnu pašapziņas krišanos. Daudz tiek runāts par to, ka latvietim Latvijā ir gandrīz neiespējami ko sasniegt, kas arī bieži izraisa pievēršanos svešām vērtībām.…
