1751. gadā zviedru mineralogs un ķīmiķis A. Kronštets
(1702. – 1762.) ieguva metālu, ko nosauca par niķeli. Nosaukuma vēsture ir šāda. Jau 17. gadsimtā bija pazīstams niķeļa arsenīds, ko uzskatija par vara rūdu. Pēc nesekmīgiem mēģinājumiem iegūt no šī savienojuma varu to nevērīgi nosauca par kaparniķeli
( Kupernickel ), kas cēlies no vācu vārda Kupfer ``varš`` un Nickel ``niķīgs kalnu gariņš``. Kronšteins, ieguvis no šīs rūdas metālu, izmantota tā apzīmēšanai vecā nosaukuma otru daļu. ( Vārds ``Nickel`` ienācis no harca kalnraču `` valodas``. Kalnrači rokot uzdūrušies uz minerāla, no kura par spīti tā vara krāsai nevarēja iegūt varu, un tāpēc nosauca par niķeli ). Dzelzs, kobalts un niķelis ieņem īpatnēju stāvokli periodiskajā sistēmā, jo tie visi ir V I I I B apakšgrupas elementi, atrodas vienā periodā un veido elementu kopu – triādi. V I I I B apakšgrupā ir trīs triādes. Niķelis ir d elements, jo tam aizpildās d apakšlīmenis.…
