Latviešu tautas senākais mantojums.
Mūsu folklora glabā ļoti senas baltu cilšu kultūras pēdas un pat vēl agrīnākas- indoeiropiešu pirmtautas kultūras atbalsis.
Senāko slāņu latviešu tradicionālo mūziku pārstāv teicamās dziesmas. Tās vairāk tiek skandētas nekā “daiļi izdziedātas”. Kad ļaudis sanākuši pulkā teicamās dziesmas parasti dziedātas burdona daudzbalsības veidā. Latviešiem raksturīgas burdona dziesmas ar teicējas, locītājas un vilcējas lomu sadalījumu.
Latviešu tautas senie mūzikas instrumenti ir svilpes, stabules, kokles, dažādi sitamie instrumenti. Latviešu skaņu rīku vidū īpaši jāmin kokle- muzikāli visizteiksmīgākais instruments. To senos laikos uzskatīja par svētu instrumentu. Kaula svilpes un stabules Latvijas teritorijā bijušas izplatītas jau vismaz no IX gs.
Latviešu arhaiskajai (senākajai) mūzikai ir daudz kopīga ar cittautu tradicionālās mūzikas senajiem slāņiem: šaurs melodiju diapazons, daudzkārtējs variēts motīvu atkārtojums, melodiju pakārtojums vārdam, burdona daudzbalsība dziedājuma sasaiste ar skaņurīku lietojumu un teatralizētām rituālu darbībām.…
