5. Diskriminācijas un nevienlīdzīgas attieksmes problēmas Latvijas darba tirgū
Diskriminācija ir nevienāda attieksme, ierobežošana un nepieņemšana, kam pamats ir:
- rase
- ādas krāsa,
- valoda
- etniskā piederība
- dzimums
- seksuālā orientācija
- sociālā izcelsme
- mantiskais vai ģimenes stāvoklis
- invaliditāte
- vecums
- reliģiskā piederība
- vai cita pārliecība
- vai citi apstākļi
Parasti tādai nevienlīdzīgai attieksmei nav pamatojuma un attaisnojuma.
Latvijā visvairāk ir vērojama dzimumnelīdztiesība.
Pētījuma "Dzimumu līdztiesības aspekti darba tirgū" rezultāti apliecina, ka Latvijā ir izteikta dzimumu horizontālā segregācija darba tirgū. Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā un rūpniecībā strādājošo vīriešu īpatsvars ir aptuveni divas vai trīs reizes lielāks nekā attiecīgais rādītājs sievietēm. Savukārt lielākais sieviešu īpatsvars vērojams sabiedriskajā sektorā strādājošo vidū un pakalpojumu jomā, kas skar izglītības, veselības, tirdzniecības jomas.
Dzimumu diskriminējoša ir vertikālā segregācija, kura vērojama, jo augstākā līmeņa amatos ir nodarbināti galvenokārt vīrieši.7
…
