5.cēliens
Asnate
„Rij jūra salu, netop paēdusi,
Dzer tuksness mākoni, nav atdzēries.”
Asnate uztraucas par Jāzepu, ka viņš aizrāvies ar to, ka ir noteicējs, neredzēs, ka ir aizgājis par tālu.
Cilvēku mantkārībai nav gala, vienmēr šķiet, ka vajag vēl kaut ko, cilvēkam nekad nepietiek, vienmēr tas jūt vēl tukšumu sevī.
Juda
„Rauj man sirdi laukā – būs tev rokā
Tik pukstošs, asins plūstošs loceklis,
Ne mana sirds! – tā saceļas pret tevi!”
Juda saceļas pret Jāzepu, kad viņš runājot kļuvis pārlieku agresīvs.
Var cilvēkam atņemt, izraut sirdi, bet tas nenozīmē, ka atņems cilvēka domas, sajūtas, uzskatus. Tie ir cieši saistīti ar dvēseli, garu, cilvēku – visu kopā. Pat, ja cilvēks ir augstāks, viņam nav varas kādam atņemt uzskatus.
…
