Kas ir cilvēks? Manta nav cilvēks, bet pieder cilvēkam. Cilvēks nav goda amats, bet arī tikai pieder cilvēkam. Cilvēks ir tas, kam viss tas pieder. Šī visa īpašniece ir dvēsele. Tā lūk tad arī ir viņa, tā viņš saka Platona dialogā “Alkibiads”, kas ir īstais cilvēks, jo tā ir visa īpašniece, tai pieder viss, bet viņa pati tikai sev.
Ko cilvēks vēlas vairāk par visu. Arī par to nevar būt daudz šaubu. Ikviens cilvēks visvairāk un neatvairāmi tiecas pēc laimes. Tas ir kā pats par sevi saprotams, tā domā Sokrats. Kādu savu domu gaitu sarunā ar kādu jaunekli Platona dialogā “Eutidēms” viņš sāk ar aksiomu ar šadu atzinumu: “Vai mēs, cilvēki, visi netiecamies pēc tā, lai mums klātos labi? Jeb vai šis jautājums nav viens no tiem, kā nesen izteiktos, var sacelt tikai smieklus? Jo ir taču muļķīgi arī jautāt tikai tādas lietas. Kurš cilvēks gan negribētu, lai tam klātos labi”, (12., 102.).
A.Broks uzskata, ka ir ļoti daudz augstvērtīga dzīves pieredzes materiāla, kas liecina par cilvēka būtības visdažādākajām izpausmēm un izsāka šādu atziņu:
“Cilvēks ir miesa un gars, garam īstenojoties jūtu, prāta un gribas vienotībā,”(1.,29.).
Neatkarīgi no tā, vai cilvēks to apzinās vai nē, cilvēka garīgajai dzīvei vienmēr un visur ir informacionāls raksturs un to raksturo triāde – gars, apziņa, informācija (1.,36.).…
