Es uzskatu, ka sabiedrība ir nemainīga gan mūsdienās, gan senajos laikos. Mainās tikai dzīves līmenis un attīstība. Tādēļ piekrītu Platona uzskatam, ka cilvēkam ir jādzīvo valsts dēļ un nevis otrādi. Tā būtu ideāla situācija, jo valstī būtu sakārtota nodokļu politika, jo visi maksātu nodokļus un strādātu oficiālu darbu, bet savukārt valsts rūpētos par iedzīvotājiem, garantējot tiem aprūpi visās jomās. Lai šāda situācija veidotos sabiedrībai ir jāuzticas valstij, kas Latvijā nenotiek. Piekrītu arī Platona apgalvojumam, par to, ka cilvēka dzīve nav iespējama bez pārvaldes un vadības. Teorētiski gan ir, bet izdzīvos tikai stiprākie, bet tas jau būtu dzīvnieku līmenī. Ja paņemam par piemēru nabadzīgas valstis, tad redzam, ka tur nav sakārtotas pārvaldes, kā rezultātā cieš visa valsts. Es gan nepiekritīšu apgalvojumam, par kārtu hierarhijas saglabāšanu, jo cilvēkam ir jādara tas, kas tam patīk, tādejādi rodas lielāka atdeve. Ja cilvēks dara uzspiestu darbu, tad atdeve ir mazāka, un rodas neapmierinātība.…
