Sociālo priekšstatu teorija

Sociālo priekšstatu izcelsme
Pēc Moskoviči, sociālo priekšstatu pamatā var būt:
UZSKATI - parasti sakņojas kultūrā, tradīcijās un valodā, un tiem ir raksturīga nelokāma pārliecība. Cilvēks, kurš kaut kam tic, nemeklē nedz pierādījumus, nedz liecības. Uzskatus var tālāk neapzināti nodot ar kolektīvās atmiņas, implicētas komunikācijas un tradīciju palīdzību. /3./

Uzskati pārstāv “karsto” līmeni, un ir saistīti ar ticību un jūtām. Sociālo priekšstatu emocionālā aspekta spēks darbojas kā zāles pret sociālo apātiju un pasivitāti un ir kā cēlonis sociālo grupu vai visas sabiedrības solidaritātei un sociālai izaugsmei un radošām izpausmēm. Sociālo priekšstatu emocionālais aspekts liek uzvirmot kaislībām, kad tiek apšaubīti kādas sociālās grupas uzskati, tie liek turēties kopā aizstāvot savas grupas uzskatus un tāpat tie liek kaut ko mainīt un pārveidot visas sabiedrības dzīvē. /6./

Sociālo priekšstatu izcelsme
Pēc Moskoviči, sociālo priekšstatu pamatā var būt:
ZINĀŠANAS - tās var būt dažāda veida: gan transformētas zinātniskās zināšanas, gan zināšanas no cilvēku savstarpējo attiecību, sarunu, ikdienas rutīnas pieredzi utt. Zināt, gluži tāpat kā ticēt, nozīmē uzskatīt kaut ko par patiesu. Zināt nozīmē pēc iespējas neatkarīgāk no pārējiem izpētīt noteiktu parādību dabu. /3./

Zināšanas pārstāv pārstāv racionālo, jeb „vēso” līmeni. /6./

Fārs (Farr, 1995) uzskata, ka sociālie priekšstati vienmēr ietver gan zināšanas, gan uzskatus. Maz ticams, ka būt iespējams atrast tādu domu sistēmu, kas balstīta vienīgi uz vienu vai otru. /3./

 Priekšstata lauka hierarhiskā uzbūve
Centrālais kodols (noturīgā daļa) veidots no dažiem priekšstata elementiem. Tas organizē priekšstatu un piedod tam jēgu.

Perifērija (mazāk noturīgā daļa) sastāv no skriptiem, shēmām, stereotipiem u.tmdz. un rada ātras uzvedības reakcijas, kas neprasa ilgu lēmuma pieņemšanas laiku. Perifēro shēmu pārkārtošanās notiek ienākot jauniem elementiem, kas attēlo izmainīto realitāti. Perifērija ir kā buferis, kas pasargā kodolu no deformācijas. Ja jaunās, esošajām shēmām neatbilstošas informācijas ir pārāk daudz, ko tās nespēj pilnībā adaptēt, izmaiņas notiek centrālajā kodolā. Tas lauž veco priekšstatu un rada jaunu. /3.,8./
Sociālo priekšstatu funkcijas
Sociālie priekšstati:
padara neredzamo par uztveramu un savādo par ierasto. Pēc Moskoviči, nezināmais ir apdraudošs, tā kā nepastāv saikne ar pagātni un jēga esošajos priekšstatos. Un tas uztrauc, apdraud un izjauc stabilitātes un veseluma izjūtas un rada barjeru savstarpējai sapratnei. Caur verbālo saskarsmi un sociālajām interakcijām starp grupas dalībniekiem nezināmais kļūst noteikts un stabils un kļūst par cilvēku sociālās realitātes daļu; Tātad tie palīdz konstruēt un veidot realitāti, nosakot objektu un notikumu nozīmi. Tie nodrošina kārtību, vadoties no kuras cilvēki spēj saprast un interpretēt savu materiālo un sociālo pasauli un kļūt par sociālās dzīves dalībniekiem;
strukturē un koordinē komunikācijas un sociālās interakcijas. Tie dod ievirzi personības vai grupas sociālajām darbībām, kā arī palīdz citiem saprast šīs darbības; /8./

…