Baroks Latvijas teritorijā ienāk 17.gasimtā un ir zīmīgs ar dinamiskumu un greznumu. Latvijas arhitektūrā baroka stila attīstību iedala trīs periodos:
agrajā barokā (17.gs.50.g. – 18.gs. 30.g.), ko vēl caur auž viduslaika un manierisma elementi;
attīstītajā barokā (18.gs. 30., 60.g.), kad radušies nozīmīgākie stila piemēri;
vēlajā barokā (18.gs. 60., 80.g.).
Gandrīz divos gadsimtos top barokālās muižas, pilis un privātmājas ar dekoratīvo elementu pārbagātību, „uzpūstām" formām un krāšņumu. Tikai baroka stilā Latvijas celtnēs pilnībā ieviesās klasiskajā orderu arhitektūrā aizgūtie elementi – kolonnas, pilastri, klasiskas dzegas u.c. Baroka laikā mainījās plānojums, nosakot stingru, kompozicionālu centru un mazāk nozīmīgo telpu pakārtotību svarīgākajām. Ieviesās liegtas formas, kura nereti kombinēja ar taisnām un lauztām. Baroka arhitektūrā svarīga bija fasāžu plastika. Ieviesa formu dubultošanu un trīskāršošanu, atsevišķu detaļu aizsegšanu ar citām.…
