Kaņepes aug apvidos, kur ir mēreni silts klimats. Jo tās augušas tālāk dienvidos, jo lielāks ir narkotiskais efekts no kaņepēm izgatavotajām narkotikām.
Marihuāna ir izžāvētu ziediņu, lapiņu un sīko zariņu samalts maisījums zaļgani brūnā krāsā ar rūgtu garšu un raksturīgu kaņepju smaržu. Marihuāna var būt presētā formā, var būt maisiņos, vai ar to var būt jau uzpildītas cigaretes. Žargonā marihuānu sauc par “zālīti”, “gandžu”. Marihuānu parasti lieto smēķējot 0,5 – 1 gramu kopā ar tabaku vai ūdens pīpē. Neviena no narkotikām nav apvīta ar tādu daudzumu mītu kā marihuāna. Ķīnā tas bija līdzeklis, kas labvēlīgi iedarbojās uz ķermeni. Auga šķiedras izmantoja rūpniecībā ražojot kaņepju šņores, papīru un audumu. No sasmalcinātām sēklām ieguva krāsvielas un mazgājamos līdzekļus. Vēlāk kanabiss izplatījās arī musulmaņu pasaulē.
60.gados marihuānas pīpēšana kā epidēmija izplatījās arī Rietumeiropā. Tajā liela nozīme bija hipiju kustībai, kas izveidojās Sanfrancisko un bija kā jauniešu protesta vilnis pieaugušo pasaulei un kariem Vjetnamā. Vēlāk, kad jau narkotikas bija ņēmušas virsroku, kustība, kura sludināja mīlestību, kļuva ļoti apolitiska. Un šādu piemēru ir vēl ļoti daudz.…
