Manuprāt, Imants Ziedonis visvairāk raksta tieši pat cilvēku dzīves skaistumu, attiecībām un arī sapņiem kā nākotnes ieceru, ideju atspoguļojumu.
Bet šo tematu var piesaistīt modernisma virzienam, kas raksturīgs ar apziņas plūsmas fiksēšanu un laika un telpas robežu nojaukšanu. Šīs pazīmes skaidri jūtamas Ingas Ābeles romānā “Paisums”, kur sapņi un ilūzijas vijas ar realitāti, un pēc šo personāžu vīzijām lasītājs var iepazīt personību, kādu vēlējās izveidot autore, neskatoties uz dažreiz maksimāli komplicēto un kādam nesaprotamo sižetu...
