Mēs dzīvojam laikā, kuru raksturo arvien pieaugoša informācijas apmaiņa starp sabiedrības locekļiem. Līdz ar to komunikācija ( lat. communicatio – kopība), gan masu, gan personiskā, gan medio un interaktīvā, iegūst arvien lielāku lomu ikviena cilvēka dzīvē. Viens no komunikācijas postulātiem mums saka, ka komunikācija ir neizbēgama, no tās izvairīties nav iespējams. Ikvienam cilvēkam agri vai vēlu radīsies nepieciešamība pēc informācijas, zināšanām, kā arī vajadzība nodot citam kādu informāciju. Komunikatīvie procesi sabiedrībā nodrošina un apmierina šo cilvēka vajadzību. Mēs dzīvojam laikā, kad zināšanas ir radītas un uzkrātas tik daudz, ka pat vistalantīgākajiem cilvēkiem nav pa spēkam tās apgūt visas savas dzīves laikā. Tāpēc par svarīgāko izvirzās uzdevums nevis apgūt (iemācīties) visas zināšanas, bet gan vajadzīgajā brīdī spēt atrast nepieciešamo informāciju. Šeit komunikācija ir neaizvietojama. Mums katram ir savi atšķirīgi ‘’pieredzes lauki’’, kurus veido līdzšinējā dzīves pieredze, audzināšana, izglītība, kultūras fons, un uz to bāzes izveidojusies personīgā pārliecība, uzskati, principi.…
