-
Komunikācijas teoriju veidošanās un attīstība
| Nr. | Chapter | Page. |
| 1. | Ievads | |
| 2. | Komunikācija: jēga, funkcijas, veidi | |
| 3. | Teoriju veidošanos procesu analīze | |
| 4. | Faktori, kas ietekmē komunikācijas teoriju veidošanos un attīstību | |
| 5. | Secinājumi | |
| 6. | Literatūras saraksts |
KOMUNIKĀCIJA: JĒGA, FUNKCIJAS, VEIDI
G. Andrejevas skaidrojums - komunikācija ir informācijas apmaiņas process. Komunikācijas laikā informācija tiek ne tikai nodota, bet arī radīta, precizēta, attīstīta. Informācijas apmaiņa notiek subjektu attiecību sistēmā, balstoties uz partnera un saskarsmes situācijas uztveri. Komunikācijas procesā partneri cenšas realizēt savus mērķus, vajadzības un intereses, savstarpēji ietekmējot viens otru.1
Cilvēku komunikācija sastāv no atsevišķiem aktiem. Komunikatīvā akta struktūrā R. Jakobsons izdala sešus elementus:
1.Adresants (tas, kas nodod informāciju);
2.adresāts (tas, kas saņem informāciju);
3.Kontakts (reālā saskarsmes situācija, kurā paziņojums iegūst pilnu jēgu);
4.Paziņojums (informācijas saturs);
5.Kods (valodas likumi, ar kuru palīdzību tiek nodota informācija);
6.Konteksts (reālā saskarsmes situācija, kurā paziņojums iegūst pilnu jēgu);2
Komunikācijā veidojas attiecību sistēma, to nodrošina trīs puses: komunikatīvā, perceptīvā un interaktīvā.…
Referāta mērķis ir analizēt teoriju veidošanās procesus, izvērtēt faktorus, kas ietekmē komunikācijas teoriju virzienu un attīstību, kā arī izdarīt secinājumus par faktoriem, kas ietekmē komunikācijas teoriju attīstību un veidiem. Šajā pētniecības darbā aplūkošu komunikācijas teoriju veidošanos un attīstību. Lai varētu precīzāk izklāstīt tēmu, nepieciešams noskaidrot, kas ir Komunikācija un Komunikācijas teorijas? Manuprāt, neeksistē vienota komunikāciju teorijas paradigma, uz kuras balstoties, varētu tikt radīta vienota un neapstrīdama saskarsmes procesu mācība. Komunikācijas pētnieki, zinātnieki izvirza daudzas komunikācijas teorijas definīcijas, taču mans uzdevums ir kopumā aplūkot komunikāciju un komunikācijas teorijas būtību kā universālu definīciju. Tā kā komunikāciju teorijas joprojām ir to attīstības procesā, aplūkosim ievērojamāko zinātnieku pētījumus par komunikāciju. Angļu communication kā socioloģiska termina jēga latviski, šķiet, gluži labi ir izsakāma ar jau sen zināmo un pazīstamo vārdu "saziņa", kas radies saīsinoties vārdam "sazināšanās". Bet vismaz pagaidām latviski šo pašu jēdzienu mēdz izteikt arī ar vārdu komunikācija. Communicare no latīņu valodas nozīmē: aprunāties, dalīties domās, sazināties. Terminam „komunikācija” katrs komunikācijas zinātnes zinātnieks, psihologs piešķir savu definīciju. Manuprāt, visprecīzākā definīcija ir “Komunikācija ir informācijas, ideju, emociju utt., pārraidīšana, izmantojot simbolus – vārdus, attēlus, ciparus, grafiskus attēlus utt. (Berelson, Steiner). ” Plašāko un mūsdienās visizplatītāko komunikācijas modeli piecdesmito gadu sākumā ir izstrādājuši amerikāņu zinātnieki Klaids Šennons (Shannon) un Vorens Vīvers (Weaver). Šim modelim ir universāls raksturs un to ļoti labi var izmantot, analizējot komunikāciju jebkurā organizācijā. Referāta uzdevumi ir sekojoši: 1. Noskaidrot, ko saprot ar terminu „komunikācija” un „komunikācijas teorija”; 2. Analizēt komunikācijas teoriju veidošanos procesus; 3. Izvērtēt komunikācijas teoriju veidošanos un attīstību; 4. Veikt secinājumus par faktoriem, kas ietekmē komunikācijas teoriju attīstību un veidiem.
