Author:
Evaluation:
Published: 06.11.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Used
  • Essays 'Žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu mijiedarbība Latvijā', 1.
  • Essays 'Žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu mijiedarbība Latvijā', 2.
  • Essays 'Žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu mijiedarbība Latvijā', 3.
  • Essays 'Žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu mijiedarbība Latvijā', 4.
  • Essays 'Žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu mijiedarbība Latvijā', 5.
  • Essays 'Žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu mijiedarbība Latvijā', 6.
  • Essays 'Žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu mijiedarbība Latvijā', 7.
  • Essays 'Žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu mijiedarbība Latvijā', 8.
  • Essays 'Žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu mijiedarbība Latvijā', 9.
  • Essays 'Žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu mijiedarbība Latvijā', 10.
Extract

Kas mūsdienās rada labvēlīgu gaisotni starp dažādām sabiedrības grupām, kas ietekmē šīs atmosfēras attīstību un kā tiek regulēta informācijas apmaiņa starp žurnālistiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem? Par žurnālistu savā darbā dēvēšu literāru darbinieku, kas strādā presē, raksta rakstus žurnāliem un laikrakstiem. Sabiedrisko attiecību speciālisti (jeb PR speciālisti) manos piemēros būs tie cilvēki, kas tiešā saskarsmē darbojas ar politiskajiem spēkiem – gan partijām kopumā, gan ar atsevišķiem politiķiem. Šīs abas sabiedrības locekļu grupas savā starpā mijiedarbojas, veidojot publiskas savstarpējās attiecības, kuras analizē gan žurnālisti, gan sabiedrisko attiecību speciālisti, bet vistiešākajā mērā to dara valsts iedzīvotāji, kuri seko līdzi tam, kas tiek publicēts presē par politikas norisēm un ne tikai. Sabiedrības attīstības līmenis ir varas un žurnālistu pozīcijas līdzsvarotājs. Bet vai šīs savstarpējās attiecības ir demokrātiskas attiecības?
Šobrīd politiķi un valdība nedrīkst ietekmēt mediju saturu un darbu, pat arī tad, ja šo mediju darbība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Bet, vai tā ir bijis vienmēr?
Laikrakstu attīstība bija atkarīga no politiskās situācijas valstī. Žurnālistikas attīstība Latvijā bija cieši saistīta ar “zviedru laikiem”. Kad tie noslēdzās 18.gs. sākumā, noslēdzās arī pirmās Latvijas avīzes iznākšana Rīgā. Pēc tam mūsu valsts tika iekļauta Krievijas sastāvā – šajā laikā avīžu vietā iznāca kalendāri, jo žurnālistikas attīstība bija apturēta. Lūk, cik liela vara bija pār presi un to, kas valstī tiek ziņots. Lai tiktu pienācīgi noorganizēta šāda informācijas ierobežošana, tika organizētas cilvēku grupas, kas uzmanīja informācijas situāciju valstī – līdz ar to – varētu teikt, ka šādu funkciju veica to laiku sabiedrisko attiecību speciālisti, kas bija politisko spēku koordinēti.…

Author's comment
Atlants