-
NATO – Latvijas aizsardzības politikas prioritāte un ārējās drošības garantija
Nr. | Chapter | Page. |
Kopsavilkums | 3 | |
Ievads | 5 | |
NATO alianse | 6 | |
Kas ir NATO? | 6 | |
Ziemeļatlantijas līgums | 7 | |
NATO alianses izveidošanās vēsturiskie aspekti | 8 | |
Kolektīvās drošības un alianses jēdziens | 10 | |
Drošības politika un militāro struktūru veidošana pēc neatkarības atgūšanas | 12 | |
Zemessardzes izveidošana | 12 | |
Obligātais dienests | 12 | |
Aizsardzības ministrija | 13 | |
Aizsardzības spēku veidošana | 14 | |
Nacionālā aizsardzības akadēmija | 14 | |
Aizsardzības konceptuālie un tiesiskie pamati | 14 | |
Latvijas drošības stāvoklis | 16 | |
Latvijas drošības stāvokļa, vides un risku raksturojums | 16 | |
Drošības un aizsardzības politika | 19 | |
Nacionālās drošības nodrošināšana un apdraudējuma novēršana | 21 | |
Sadarbības mērķi ar NATO | 24 | |
Nobeigums | 27 | |
Bibliogrāfija | 29 |
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) ir alianse, kas paredzēta dalībvalstu kolektīvai aizsardzībai kā miera saglabāšanas un nākotnes drošības garantēšanas pamats. NATO svarīgākais mērķis ir nosargāt savu dalībvalstu brīvību un drošību ar politiskām un militārām metodēm. NATO pamatdokuments ir Ziemeļatlantijas līgums, kas atbilst ANO hartai un saskaņā ar to dalībvalstis apņemas saglabāt un attīstīt aizsardzības spējas. Tas nosaka arī to, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām NATO dalībvalstīm uzskatāms par uzbrukumu visām dalībvalstīm.
Sākotnēji alianse tika izveidota kā Krievijas īstenotās komunisma politikas apturētāja, arī kā ASV kontroles mehānisms pār nestabilo un sarežģīto stāvokli Eiropā. Tagad tā ir kļuvusi par vienīgo patiesi rīcībspējīgo starptautisko kolektīvās drošības sistēmu.
Latvija patstāvīgi varēja veidot un realizēt savu drošības politiku tikai pēc neatkarības atgūšanas 1991.gadā. Nepilnu divu gadu laikā tika izveidotas svarīgākās valsts aizsardzības institūcijas, tika izstrādāta valsts aizsardzības stratēģija un nodrošināta robežu kontrole, kā arī pieņemti nepieciešamie līgumi, reglamenti un citi normatīvie akti.
Pēc Aukstā kara beigām drošības situācija Latvijā un pasaulē ir krasi mainījusies – ir samazinājusies globāla kara draudi, taču pieaug reģionālu vai vietēja rakstura krīžu un konfliktu, kā arī terorisma iespējamība.
Vēl par svarīgu riska faktoru uzskatāms Latvijas ģeogrāfiskais novietojums blakus Krievijai. Taču draudi no Krievijas puses ir ievērojami samazinājušies, jo ir virzījusies Krievijas attīstība un sadarbība ar NATO. Līdz ar to var uzskatīt, ka iestāja NATO Latvijas un Krievijas attiecības nepasliktinās, jo ar Latvijas iestāju NATO Krievija iegūtu stabilu un drošu kaimiņu.…
Pētījuma gaitā noskaidrošu, kādi ārēji draudi pastāv Latvijai, vai Krievija ir lielākais Latvijas drošības drauds vai pastāv arī citi apdraudējumi. Turklāt svarīgi noskaidrot, kā Latvija ir iecerējusi ar tiem cīnīties un kādā veidā tas būtu izdevīgāk. Pētījuma gaitā pierādīšu, ka Latvijai izdevīgākais veids, kā nodrošināt savu ārējo aizsardzību, ir dalība NATO
