Konrāds Ubāns A.Eglīša romānā "Pansija pilī"

Citāti no A.Eglīša romāna ,,Pansija pilī’’.


,,Viens no pirmajiem māksliniekiem un vispār viesiem, kas mūs apmeklēja Inciemā, bija gleznotājs Konrāds Ubāns ar savu jauno, tikko apprecēto kundzi. Ubāns bija glīts, kulturāla paskata cilvēks. Vidēja, bet samērīga auguma, vienmēr rūpīgi nokopies, tumšā uzvalkā. Vienmēr ļoti laipns, viņš tomēr turēja lūpas tikko viežamu ironisku smīniņu. Viņš bija ļoti savaldīgs, nekad nesteidzās, nekad neiekarsa un neielaidās strīdos. Ja kādreiz tomēr sadusmojās, tad viņa acs drusku nozibsnīja, mazliet piemiedzās un it kā garlaikodamies viņš sāka izklaidīgi skatīties apkārt. Tagadējos visādās psihoanalīzēs izgudrinātajos laikos viņu dēvētu par iekšupvērstu cilvēku. Likās, ka pat savus skatienus viņš vēlējās paturēt pie sevis, jo, galvu piegāzis, mēdza lūkoties it kā līdztekus degunam, reizēm piemiegdams vienu aci. Tad viņš klusībā vēroja priekšmetu krāsas un gaismojumus, jo īsts gleznotājs jau visu pasauli skata tikai kā vielu glezniecībai.’’ (75. -76. lpp)

,,(..) Īpatnēji strupi, tikai atsevišķus mirkļus izceldams, viņš stāstīja, kā sastapis savu jauno sievu, kā iepazinies ar viņu un kā piespiedis sevi apprecēt.’’ (76.lpp)

,,(..) atceros, ka mani stipri ieinteresēja Ubāna stāstīšanas veids – viņš iztika ar gluži maz vārdiem, bet papildināja tos ar daudziem zīmīgiem starpbrīžiem, viegliem mājieniem, plecu paraustīšanu, galvas pieliekšanu. Visus sīkumus, ko cits klāstītu gari un plaši, viņš ļāvās iztēloties klausītājiem pašiem. ‘’ (76.lpp).…