Liberālisms pamatojas uz miera ideju, un Imanuels Kants raksta par mūžīgu mieru. Lai to sasniegtu, ir nepieciešama dažādu priekšnoteikumu izpilde.
Kants runā par to, ka pirmkārt, nevienu līgumu nevar uzskatīt par miera līgumu, ja tas slēgts ar slepenu nosacījumu, kas noder par nākamā ara ieganstu (tas būtu tikai pamiers, kas izslēdz mūžīgā miera iespējamību); otrkārt, nevienu patstāvīgu valsti cita valsts nevar iegūt mantošanas, maiņas, pirkšanas vai dāvināšanas ceļā (valsts ir pašpiederīga, tā ir cilvēku sabiedrība, pār kuru valdīt un rīkoties drīkst tikai pati valsts, citādi miers nevar būt ilgstošs); treškārt, pastāvīgam karaspēkam ar laiku pilnīgi jāizzūd (pamatojoties uz to, ka bruņojums nemitīgi draud ar karu); ceturtkārt, nedrīkst būt nekādu valsts parādu sakarā ar valsts ārējo tirdzniecību (naudas spēks var vedināt uz karu); piektkārt, neviena valsts nedrīkst varmācīgi iejaukties citas valsts satversmē un pārvaldē (tas ir brīvību un tiesību pārkāpums, kas pats ir vai var izraisīt agresiju, kas apdraud mūžīgā miera iespējamību); sestkārt, neviena valsts karā ar citu nedrīkst atļauties tādu naidīgu rīcību, kas padarīs neiespējamu savstarpējo uzticēšanos nākamā miera laikā (tās ir negodīgas stratēģijas, kas var izraisīt iznīcināšanas karu, kas savukārt iznīcina mūžīgā miera iespējas).…
