Izglītība –ir sistematizēto zināšanu, iemaņu un prasmju apgūšanas rezultāts, obligāts priekšnosacījums cilvēka sagatavošanai dzīvei un darbam. Dažādas zinātnes pēta izglītību no savas redzes viedokļa. Filozofijā jēdziens „izglītība” tiek izmantots cilvēka veidošanās vispārīga garīga procesa nozīmē un kā šī procesa rezultāts – cilvēka garīgās ārienes nozīmē. Izglītība tiek pētīta kā kultūras un vēsturiskā parādība, cilvēces, tautu, nāciju garīgās kultūras saglabāšanas, nodošanas un vairošanas līdzeklis.
Psiholoģiju interesē izglītības ietekmes problēmas uz personības, tās psihes veidošanos. Sociālā psiholoģija aplūko cilvēku kā mācību darbības subjektu izglītības, kā sociālās organizācijas, ietvaros. To interesē kā sasniegt to, lai izglītības organizācija nebūtu sveša cilvēka dabai, kādiem likumiem un sociālajām tehnoloģijām ir jābūt mācību darbības pamatā, kā izglītības sistēmai ir jāsekmē cilvēka pašaktualizācijai un pašattīstībai, viņa normālajai sociālajai funkcionēšanai.
Socioloģiju interesē izglītības sociālā puse: kā pateicoties izglītībai cilvēks iekļaujas vienās vai otrās sociālajās grupās, ieņem noteiktas pozīcijas sabiedrības sociālajā struktūrā un pilda dažādas lomas sabiedrībā.
Izglītība ir sabiedrības mentalitātes, sabiedrības apziņas vēsturiskais un kultūras fenomens.…
