-
Objektorientētā programmēšana
Daudzkāršā mantošana.
Ja klase A manto īpašības no vairākām klasēm (B1, B2, B3,..., Bn) tad ir darīšana ar daudzkāršo mantošanu. Tas var izraisīt nosaukumu konfliktus, ja vairāk kā vienai no A virsklasēm ir īpašības ar vienu un to pašu vārdu.
Atrisināšanas veidi:
• virsklašu definēšanas kārtība nosaka to prioritātes. Pārējās kļūst “neredzamas”.
• apakšklasei atklāti jāpasaka, kuras virsklases īpašību izmantot.
Inkapsulācija.
Tas ir mehānisms, kas apvieno datus un metodes, kuras manipulē ar šiem datiem, un aizsargā kā vienu tā otru no ārējās piekļūšanas vai nepareizas izmantošanas. Kad metodes un datus apvieno tādā veidā, tiek izveidots objekts.
Atribūtu aizsardzības līmeņi.
Klases atribūtiem iespējami četri aizsardzības līmeņi:
Private (privātie) - pieejami tikai šīs klases metodēm, klases apakšklasē nav pieejami.
Protected (aizsargātie) - pieejami šīs klases apakšklasēm, kuras tos var atstāt aizsargātus vai padarīt publiskus.
Public (publiskie) - pieejami no ārpuses, paliek publiski arī apakšklasē.
Published (publicētie) – pēc aizsardzības pakāpes līdzīgi publiskajiem.
…
Tehniski objektorientēto programmēšanu reprezentē klases un objekti. Objekts (object) programmā ir datu kopums kopā ar tām piesaistītajām darbībām. Datus objektā reprezentē lauki (fields) jeb iekšējie mainīgie (member variables), bet darbības reprezentē metodes (methodes) jeb iekšējās funkcijas (member functions). Turpmāk attiecīgi termini “lauki” un “iekšējie mainīgie”, kā arī “metodes” un “iekšējās funkcijas” tiks lietoti kā sinonīmi. Lai varētu izmantot objektus, vispirms ir jādefinē klase, kas ir viena tipa objektu īpašību apraksts. Klase (class) ir objekta tipa apraksts, kas ietver sevī iekšējo mainīgo deklarēšanu (līdzīgi kā konstrukcijā struct) un iekšējo funkciju aprakstu, kā arī pieejas tiesību definēšanu mainīgajiem un funkcijām.
