Leons Battista Alberti dzimis Genoā 1404.gadā. Viņš ir bijis pirmais teorētiķis Humānistu mākslā. Alberti piederēja ievērojamai florenciešu ģimenei, kura bija izsūtīta no Florences trimdā kopš 1387.gada. Kad ģimene 1429.gadā atgriezās pilsētā, Alberti pievērsās lieliskai arhitektūrai un mākslai, kuru studēja. Alberti bijis labs lietpratējs latīņu un grieķu valodā, un nekad nepieņēma formālo arhitekturālo izglītību. Viņa arhitekturālās idejas bija produkts viņa paša studijām un pētniecībai.
Alberti divi galvenie arhitektūras raksti ir De Pictura (1435), kurā viņš uzsvērti deklarē gleznošanas nozīmīgumu kā pamatu arhitektūrā un De Re Aedificatoria (1450) – viņa teorētiskais meistargabals. Līdzīgi Vitruviusa Desmit grāmatām par arhitektūru, De Re Aedificatoria bija sadalīta desmit grāmatās. Atšķirībā Vitruviusa grāmatām, Alberti stāstīja arhitektiem kā celtnes būtu jāceļ, nevis kā tās bija celtas. De Re Aedificatoria atgādināja klasisko traktātu arhitektūrā no 16. gs. – 18.gs.
Nepabeigtā Tempio Malatestiano Rimini (1450) bija pirmā celtne, ko Alberti projektēja un mēģināja uzcelt pamatojoties uz saviem arhitektūras principiem. Par šo lietu Alberti arhitektūras pieredze bija ļoti vāja. Fasāde Sv. Marijas Novellai (1458 – 71) ir uzskatāma par viņa lieliskāko sasniegumu.
…
