-
Elektroķīmiskās korozijas iekšējie un ārējie faktori
Level:
College/University
Literature:
n/a
References:
Not used
Table of contents
| Nr. | Chapter | Page. |
| 1. | Elektroķīmiskās korozijas iekšējie un ārējie faktori | |
| 2. | Elektroķīmiskās korozijas iekšējie faktori | |
| 2.1. | Sakausējuma sastāvs un sruktūra | |
| 6.1. | Elektroķīmiskās korozijas iekšējie faktori (5.1.shēma) | |
| 6.2. | Metālu un sakausējumu vecošana | |
| 6.3. | Metālu vecošana (5.2.shēma) | |
| 3. | Elektroķīmiskās korozijas ārējie faktori | |
| 3.1. | Korozijas vides sastāvs un koncentrācija | |
| 3.2. | Korozijas vidē esošie joni (5.3.shēma) | |
| 3.3. | Temperatūra, spiediens, maisīšana | |
| 3.4. | Ārējie elektroķīmiskās korozijas faktori (5.4.shēma) | |
| 3.5. | Ārējā elektriskā strāva | |
| 3.6. | Radiācijas korozija | |
| 6.4. | Radiācijas korozija (5.5.shēma) | |
| 6.5. | Bioloģiskā korozija |
Extract
Pilnīgāku metālu termodinamiskās stabilitātes raksturojumu dod Purbē diagrammas.
Metālu vieta elementu periodiskajā sistēmā viennozīmīgi neraksturo to korozijas
izturību. Visnestabilākie elementi ir izvietoti Mendeļejeva periodiskās sistēmas 1. un 2.
galvenajā apakšgrupā. Tie ir sārmu un sārmzemju metāli.
Pirmās blakus apakšgrupas metāli ir attiecināmi pie korozijas izturīgiem (Cu, Ag,
Au). Otrās blakus apakšgrupas metāli ir mazāk aktīvi (Zn, Cd), salīdzinot ar otrās galvenās
apakšgrupas metāliem.
Metāli, kas visvieglāk pasivējas, izvietotojas 4. (Ti, Zr) un 6. (Cr, Mo) galvenajās
apakšgrupās, kā arī 8. grupā (Fe, Ni, Pt).
…
