Nacistiskajam režīmam par okupētajiem austrumu apgabaliem bija izstrādāti savi plāni. Ar šiem jautājumiem pamatā nodarbojās reihsministrs A. Rozenbergs, kuru 1941. gada 20. aprīlī lielā slepenībā iecēla par fīrera pilnvaroto Austrumeiropas telpas centrālai jautājumu izstrādei. Latvijai un Igaunijai bija jākļūst par vāciešu dzīves telpu. Bija jāveido kolonizācijas atbalsta punkti. Bija jāizstrādā memorandu par Austrumu telpas izkārtojumu pēc kara, kurā viņš paredzēja Baltijas zemē nometināt vāciešus, bet no vietējām tautām asimilēt āriešiem atbilstošus iedzīvotājus.1 A. Rozenbergs uzskatīja, ka apmēram 50 procentu no Baltijas tautām pēc to rases piemērotības varētu pārvācot, bet pārējie būtu jāpārvieto uz okupētajiem Krievijas un Baltkrievijas apgabaliem. Tie paredzēja 20 – 30 gadu laikā realizēt pilnīgu Baltijas ģermanizāciju un kolonizāciju.…
