18.gs. beigās Lielā Franču revolūcija un 20.gs. sākumā Krievijas revolūcija, kas sagrāva kārtu sabiedrību un tās vietā lika ideju par nāciju, kuru veido līdztiesīgi pilsoņi, nesa jaunu laikmetu savām tautām. Paradoksāli, ka ievērojamākie, ietekmīgākie un kaismīgākie revolucionāri, kuri pulcē ap sevi tūkstošiem ļaužu, tiek apsūdzēti revolūcijas nodevībā un giljotinēti (franču revolucionārus) vai nošauti (krievu revolucionārus), revolūcija aprij savus radītājus.
Nevienlīdzība, bezdarbs, bads, apgaismības idejas Francijā vai marksisma ideoloģija cariskajā Krievijā bija revolūcijas iedīgļi, kas veidoja arī ietekmīgākos tā laika revolucionārus. Revolūcijas vienmēr sākas ar augstu mērķu pasludināšanu, personas, kas uzsāk revolūciju ir izglītotas, pārņemti ar apgaismības vai marksisma idejām. Viņu mērķis ir mainīt iekārtu, novērst nevienaldzību, vest savu tautu uz gaišu nākotni, bet patiesībā rada haosu. Revolūcijas haosā rodas revolucionāri, kuriem ir savtīgi mērķi, tie gāž pastāvējušo iekārtu un kļūst par jaunās iekārtas vadītājiem. …
