Skaidrojums: Gaismas difrakcija ir parādības, ko novēro, gaismas vilnim sastopoties ar šķērsli, un kuras nevar izskaidrot ar gaismas taisnvirziena izplešanos. Tāpat kā skaņas, ūdens u.c. viļņi, arī gaismas viļņi apliecas ap ceļā sastapto šķērsli. Lai to varētu labi novērot, šķēršļa izmēram D jābūt samērojamam ar viļņa garumu λ. Redzamās gaismas gadījumā šķērslim jābūt ļoti sīkam – mērāmam mikrometros.
Gaismas difrakcija ierobežo acs un optisko instrumentu (teleskopu, mikroskopu) izšķiršanas spēju. Difrakcijas dēļ spīdošs punkts redzams nevis kā punkts, bet kā spožs izplūdis plankums.
Par difrakcijas režģi sauc periodisku struktūru, kas sastāv no daudzām šaurām spraugām. Katrā spraugā notiek gaismas difrakcija, un rezultējošā viļņa amplitūda veidojas kā šo daudzo difraģēto viļņu interferences rezultāts.
Mazāko attālumu d starp spraugām sauc par difrakcijas režģa periodu jeb konstanti. Difraģēto viļņu intensitātes maksimumi veidojas vietās, kur izpildās nosacījums
dsinφ = mλ,
kur d - difrakcijas režģa periods,
φ – gaismas nolieces leņķis,
m - difrakcijas spektra kārta,
λ – viļņa garums.…
