Dzīves pēdējos gadus Petrarka pavadīja kopā ar savas meitas ģimeni Arkujā, nelielā pilsētiņā netālu no Padujas. Frančesko arī nomira šajā pašā vietā, 1374.g. 19.jūlija naktī. Mirstot, piepildījās dzejnieka sapnis – mirt ar spalvu rokā pie atvērtas grāmatas. Itāļu dzejas valoda arī mūsu dienās ir tāda, kādu to veidojis Petrarka – vēl nevienam nav izdevies pārspēt Petrarku versifikācijas un stila jautājumos.
Man gadus divdesmit bij` panest dots
Tās mokas, kuras mīla sūtījusi,
Bet, kopš madonna mana aizgājusi,
Sirds desmit gadus miera neatrod.
…
