Sabiedriskā doma ir “sabiedrības locekļu vai izraudzītas sabiedrības daļas attieksmju kopums pret noteiktu jautājumu” (Robertson 1980, 529.lpp). Sabiedriskā doma var mainīties strauji, to ietekmē ne tikai aktuālie notikumi, bet arī citi faktori. Viens no būtiskākajiem ir sabiedrības viedokļa veidotāji jeb līderi, kas var būt politiķi, speciālu interešu grupas (dažādas biznesa un ētikas asociācijas, reliģiskās un politiskās organizācijas), valdības, atsevišķi indivīdi un mēdiji, kas nereti izmanto propagandu, lai veidotu sabiedrisko domu. Šie viedokļu veidotāji saprot, ka ietekmējot sabiedrisko domu, var ietekmēt arī valsts politiku. Viņiem parasti ir augstāks sociālais stāvoklis nekā sabiedrībai, ko tie ietekmē. Viedokļu līderi pavada daudz vairāk laika, lai izpētītu diskusijas, noformulētu noteiktu viedokli par attiecīgo jautājumu un interpretētu to, nekā citi. Ikgadu pasaulē biljoniem dolāru tiek tērēts sabiedriskās domas aptaujām, tirgus pētījumiem un mēdiju kampaņām ar mērķi veidot labvēlīgu sabiedrības viedokli par kandidātiem, politikām, korporācijām un produktiem. …
