Pagājušājā nedēļā es skatījos J.Podnieka dokumentālo filmu „Vai viegli būt jaunam?”. Šajā filmā attēlots sabiedrības un jaunatnes pagrimuma ceļš PSRS stagnācijas gados. Neticība komunisma saulainajai nākotnei un tukšajiem valsts vadoņu solījumiem, meliem un ekspluatācijas tauta slāpēja savas nelaimes degvīnā. Dzēra arī jaunieši: diskotēkas, mājas viesības... Līdz ar alkoholismu pieauga arī narkomānija, taksomānija un tās izraisītās sekas: priekšlaika nāves cēloņi, huliganisms un vardarbība. Augsti palielinājās noziedzības līmenis. Jaunatnei nebija vairs pozitīvu varoņu, kas sauktu cīnīties ar pagrimumu visās dzīves jomās.
…
