Eriks Ādamsons ir dzimis Rīgā 1907. gada 22. jūnijā Ceppa mašīnfabrikas kasiera un grāmatveža ģimenē. Rīgā Ādamsons nodzīvo gandrīz visu savu īso mūžu, atskaitot Maskavā un Tallinā aizvadīto neilgo laiku. Ādamsons beidz Rīgas pilsētas I vidusskolu, kur daudz labu pamudinājumu savam literārajām tieksmēm gūst no skolotāja un dzejnieka V. Plūdoņa. Rīgā Ādamsons sāk studēt juridiskajā fakultātē, bet studijas pārtrauc un nododas tikai rakstniecībai.
Pieminot viņa vārdu, nāk prātā romantiskā sapņu pīpe, Vecrīgas saule, roze, ko mīlētājs dāvā savai meitenei, nāk prātā noveles, kurās autors attēlojis cilvēku vājības, iedomas, kaprīzes, kļūmes. Un gribas platāk atplest acis, pavērot sevi, notvert savu aplamību vai dīvainibu un mest to projām. Tā Ādamsona darbi apciemo mūs, ļaujot gan pasapņot un pafilozofēt, gan pasmieties.
Nav šaubu, Eriks Ādamsons ir talantīgs un interesants rakstnieks. Viņš sāka savu literāro ceļu divdesmitajos gados kā «tīrās mākslas» piekritējs, un šīs ietekmes viņā saglabājās līdz pat mūža beigām. Tomēr Ādamsona darbībā ir arī posmi, kad viņš tiecas ietvert savos sacerējumos sociāli nozīmīgu, aktuālu saturu. …
