Latgaliešu dialekts bijis vairāk nekā citi padots krievu un poļu valodas iespaidiem.
Šis dialekts tika katoļticīgiem latgaliešiem 18. gadu simtenī par rakstu valodu.
Jaunākajā laikā paplašinājās literatūra latgaliešu dialektā, kurā pārlikti arī daži darbi no latviešu rakstu valodas.
Tam raksturīga vairāku skaņu neatbilstība literārās valodas lietojumam:
Īsajam patskanim a noteiktos gadījumos atbilst patskanis o: gans-gons, malka-molka;
Garajam patskanim ā atbilst ō, uo: brālis-brōls-bruols;
Platajam patskanim e,ē atbilst a,ā: vecs-vacs, dēls-dāls.
Garajam patskanim ī atbilst ei: tīrs-teirs;
Divskanim ie atbilst ī: miers-mīrs;
Divskanim o atbilst ū: ods-ūds;
Skaņu kopas šķ, žģ izrunā kā šk, žg: šķūnis-škouns, režģis-režgis;
Skaņu kopās nk, ng neizrunā velāro n, piemēram, vārdos punkts, bungas, kungs. …
