Lai atbildētu uz šo jautājumu vispirms ir nepieciešams noskaidrot vārdu “kultūra”, “attīstība” un “laime” jēdzienus. Lai gan skaidrojumi ir ļoti daudz (vārdam ”kultūra” ap 300), es izvēlējos tos, kas, manuprāt, vistiešāk un precīzāk raksturo šos jēdzienus.
Kultūra (lat. Cultūra, apstrādāšana, kopšana) - ir vēsturiski un sociāli nosacīta, dažādos cilvēka darbības veidos iemiesota cilvēka attieksme pret dabu, sabiedrību un pašam pret sevi, attieksme, kas rosina cilvēku darboties, reglamentē un regulē cilvēka darbību visās viņa darbības un eksistences jomās un nodrošina sabiedrībai adaptācijas iespējas un spējas mainīgajā pasaulē.1
Attīstība – viena no fundamentālajām filosofiskajām kategorijām, kas raksturo neatgriezenisku un likumsakarīgu materiālo un ideālo objektu maiņu, kā kvalitatīvo tā arī kvantitatīvo. Ļ. Vigotskis par “attīstību” uzskata :
1)pāreju no naturāliem (dabiskiem) uz augstākiem (kulturāliem) psihiskiem procesiem,
2)vielas (dabiskas parādības) pārvarēšanu un formu (aktīvs pamats), pakļaujoties sociālam noteikumam.
Laime – objektīvā nozīmē - likteņa labvēlība, subjektīvā – šīs labvēlības izjušana, tīksmes, pacilātības, apmierinātības un prieka stāvoklis. Laime saistīta ar visu īstu vērtību sasniegumiem un tieksme pēc tās var segtie ar tieksmi pēc dziļākām vērtībām. Laime ir pretstats ciešanām, kas padziļina un norūda cilvēku, padara asāku tā spēju redzēt vērtības. Daudzi domātāji galvenokārt senajā Grieķijā uzskatījuši laimi par cilvēka dzīves mērķi, bet izšķīrušies tās satura noteikšanā.2
Priekšstati par laimi ir kultūras nosacīti un būtiski atšķiras dažādās sabiedrībās , dažādos sabiedrības slāņos un vecumos.…
